25.01.2009.
Rīgas Dinamo šodien Arēnā Rīga, pārspējot KHL agresīvāko komandu Čehovas Vitjaz ar 4:2, izcīnīja savu 6. uzvaru pēc kārtas savā laukumā (pēdējais zaudējums tika piedzīvots vēl 2008. gada 29. novembrī, kad ar 2:3 tika zaudēts KHL līderiem Salavat Julajev). Rīgas Dinamo ļoti pārliecinoši aizvadīja pirmos divus periodus, kurus uzvarēja ar 3:1, bet trešajā viesi spēja samazināt rezultāta starpību līdz minimumam, un situācija kļuva slidena, tomēr beigās mūsējie visai pārliecinoši noveda spēli līdz uzvarai, un ieguva tik nepieciešamos 3 punktus. Rīgas Dinamo treneriem pirms šīs spēles lielas problēmas sagādāja spēlētāju savainojumi un slimības. Sastāvā atgriezās pirms Maskavas spēles saslimušais Vestkots, bet šodien tieši tāda paša iemesla dēļ spēlēt nevarēja Ģirts Ankipāns. Tā kā treneri šo ziņu uzzināja tikai spēles dienā, tad nebija nekādu iespēju papildināt sastāvu ar uzbrucējiem no fārmkluba. Līdz ar to uz pirmo maiņu pacēlās Edijs Brahmanis, bet spēlei tika pieteikti 7 aizsargi, Tribuncovs gan rezervista statusā. Ceturtajā maiņā pie Ciprusa un Meijas pārmaiņus spēlēja citu maiņu uzbrucēji.
Spēli daudz aktīvāk iesāka mājinieki, kuriem uzreiz bija pārsvars slidojuma ātrumā, un līdz ar to smagnējie Vitjaz hokejisti īsti nevarēja izsekot līdz mūsu spēlētāju darbībām. Tas vēl uzskatamāk bija redzams pēc abpusējā noraidījuma pašā perioda sākumā, kad Vestkots ieslidoja pa malu pretinieku zonā, piespēlēja ripu Elisonam stūrī, kurš to zibenīgi gar vārtiem pāradresēja uz tālo vārtu stabu Hosam, kurš kritienā to ieraidīja vārtos un 1:0, jau pēc spēlētām 3 minūtēm. Arī pēc gūtajiem vārtiem rīdzinieki turpināja aktīvi apdraudēt viesu vārtus, kuru vārtsargam Tortunovam bija darba pilnas rokas. Vitjaz pa mūsu vārtiem pirmo reizi uzmeta tikai 8. minūtē, un perioda vidū arī viņiem izdevās izveidot pāris bīstamus momentus, bet Sergejs Naumovs nospēlēja pārliecinoši. Tomēr tās bija tikai atsevišķas epizodes viesu izpildījumā, jo daudz bīstamāk uzbruka rīdzinieki, bet čehovieši centās spēles tempu mazināt ar agresīvu spēka hokeju, kas balansēja uz noteikumu pārkāpumu robežas un visai bieži arī pārkāpa to. Tomēr mača galvenais tiesnesis dāsni soda minūtes dāvāja abu komandu spēlētājiem, un nevienādos sastāvos dabūja izspēlēties gan vieni, gan otri. Tomēr līdz trešdaļas beigām nevienai no komandām vēl kādus vārtus gūt neizdevās, un arī laukumā sākušies konflikti, lielākos kautiņos nepārauga, kaut gan situācija bija visai nokaitēta. Metienu pārsvars pēc 1. perioda mūsējiem gan bija visai iespaidīgs 16-5, tomēr viesus daudzās epizodēs glāba vārtsargs.
Otro trešdaļu Dinamo iesāka mazākumā 5 pret 3, tomēr arī mazākumā mūsējie pamanījās uzbrukt, jo spēlējot trijatā uzbrukumā aizskrēja Vestkots (metiens no labas pozīcijas gan īsti nesanāca), bet četratā Elisons ar Hosu izslidoja divatā pret aizsargu, bet pirmā metiens trāpīja pa vārtu stabiņu, pēc tam gan arī otram bija vēl viens labs moments. Arī šajā perioda Dinamo aktīvi uzbruka, bet Vitjaz spēlēja agresīvi un ik pa brīdim centās izraisīt kādu konfliktu. Tomēr perioda vidū šāda taktika viņiem dārgi maksāja, jo rīdzinieki ar pusotras minūtes intervālu divas reizes realizēja skaitlisko vairākumu, sodot viesus par pārkāpumiem. 31. minūtē Mārtiņš Cipulis ar Aleksandru Ņiživiju vairākumā uzspieda cīņu aiz viesu vārtiem, un viņu izcīnīto ripu uztvēra Hartigans, kurš izslidoja vārtu priekšā un raidīja to burzmā starp aizsargiem, tomēr punktu šim uzbrukumam pielika Ņiživijs pārstumjot uz vārtu līnijas guļošo ripu vārtos – 2:0. 33. minūtē paraug vairākuma izspēli viesiem nodemonstrēja leģionāru vairākuma realizācijas brigāde, kad pēc lieliskas un ātras Hosas un Hartigana izspēles, aizsargam Filipam Novākam pie tālā staba tik vien atlika kā pielikt nūju un ripa ielidotu tukšā vārtu stūrī – 3:0. Jāpiezīmē, ka šie vārti kļuva par 100. Rīgas Dinamo gūtajiem vārtiem KHL čempionātā. Neskatoties uz šādu pārsvaru mūsējie turpināja aktīvi apdraudēt sāncenšu vārtus, tomēr brīžiem piemirsa arī par savu vārtu drošību, kā rezultātā viesiem radās iespējas pretuzbrukumiem, kurus dažkārt nācās apturēt arī ar noteikumu pārkāpumiem. Tuvāk perioda izskaņai Vitjaz pat nepilnu minūti varēja spēlēt vairākumā 5 pret 3, taču, lai arī lielais pārsvars netika izmantots, minūti līdz trešdaļas beigām Berdņikovs ar patālu metienu pārspēja Naumovu, realizējot viena vīra pārsvaru. Arī pēc otrā perioda Dinamo pārsvars metienos bija pārliecinošs (27-16).
Trešajā periodā, kad visi līdzjutēji gaidīja no Vitjaz hokejistiem vēl lielāku agresiju, viesu komanda pēkšņi bija pārvērtusies, jo no provokācijām un rupjībām vairs nebija ne vēsts. Katrā ziņā pēdējās trešdaļas sākumā viesi parādīja, ka prot ne tikai kauties, bet arī spēlēt hokeju, un šāda viņu centība deva rezultātu, kad 48. minūtē aizsargs Koļesņikovs ar tālu plaukstas metienu no zilās līnijas pārspēja nosegto Naumovu, panākot jau visai slideno 3:2. Šāda panākuma iedvesmoti Vitjaz vēl aktīvāk sāka uzbrukt mūsu vārtiem, taču visas viņu cerības jau pēc minūtes apdzēsa Edijs Brahmanis, kurš saņēmis piespēli no Elisona, no stūra eleganti izslidoja vārtu priekšā un pēc nelielas pauzes meistarīgi ieraidīja ripu Tortunova vārtos – 4:2. Šāds rezultāts jau nedaudz drošāk ļāva justies mūsējiem, bet viesiem nekas cits neatlika, kā visas pūles veltīt uzbrukumiem, taču Sergejs Naumovs vārtos darbojās ļoti droši, un neļāva čehoviešiem gūt vel kādus vārtus. Izturējuši divus mazākumus Dinamo spēlētāji mača beigas aizvadīja visai pārliecinoši, kontrolējot spēles gaitu un neļaujot viesiem panākt izlīdzinājumu, turklāt arī paši beigās vairākumā varēja gūt vēl vienus vārtus. Tomēr arī beigu rezultāts apmierināja gan Rīgas Dinamo, gan tā līdzjutējus, jo galvenais uzdevums bija izpildīts – nopelnīti 3 punkti. Par labākajiem spēlētājiem tika atzīti abu komandu vārtsargi Naumovs un Tortunovs.
Komandu sastāvi:
Rīgas Dinamo:
Vārtsargi – Naumovs (Avotiņš); aizsargi Novāks - Vestkots, Kr. Rēdlihs – Pujacs, Sotnieks – Galviņš, Tribuncovs; uzbrucēji Brahmanis – Elisons – Hosa, Cipulis – Hartigans – Ņiživijs, M. Rēdlihs – Bērziņš – Dārziņš; Meija – Cipruss.
Čehovas Vitjaz:
Vārtsargi – Tortunovs (Deņisovs); aizsargi Volzers – Berārs, Sapožņikovs – Makarovs, Zuborevs – Megalinskis, Koļesņikovs; uzbrucēji Saimons – Kozņevs – Šafiguļins; Goļcs – Berdņikovs – Vasiļjevs, Sergejevs – Hacejs – Jevsejs, Perro – Karpovs – Nosovs.