DINAMO RĪGA galvenais treneris Ģirts Ankipāns intervijā portālam sportacentrs.com.

No dienas, kad beigusies iepriekšējā sezona, līdz dienai, kad sākusies treniņnometne, vai ir diena komandas komplektēšanā, kas ļauj nepaņemt telefonu rokās bez bažām, ka kaut kas varētu tikt palaists garām?

Ir tādas dienas, gadās, bet tev ir taisnība – pārsvarā domā par hokeju un par komandu. Zini, te vārdi "sanāk atpūsties" nav vietā – tas, ko daru, man rada prieku, mani tas neapgrūtina. Ja man tas sarežģītu dzīvi, tad būtu grūtāk. Ģimene atbalsta, plus pašam patīk. Jā, svētku dienās, Jāņos un Līgo vakarā, noliekam telefonus un svinam svētkus. Ikdienā parasti nesanāk. Jau teicu, ka nākamā sezona sākas ar iepriekšējās beigu signālu CSKA spēlē. Šis ir svarīgākais posms, pēc tam hokejs un treniņi ir fizisks un mehānisks darbs.

Salikt kopā puzli, ko sauc par sastāvu, – izdevās atrast visus trūkstošos gabaliņus?

Nav nekāds noslēpums, ka gribēju saglabāt sastāvā [Līnusu] Videllu, bet vienkārši netiekam skaidrībā ar finansiālo pusi. Koks ar diviem galiem. Viņš aizvadīja savas karjeras labāko sezonu tieši pie mums. Jāizanalizē, kāpēc tā notika. Mēs piedāvājām ļoti pieklājīgus noteikumus, un viņš pie mums varētu spēlēt ne tikai gadu, bet arī divus. Viņam bija jāizvērtē, ko viņš grib, un jāizvēlas. Pagaidām situācija ir tāda, kāda tā ir. Tas ir vienīgais. Vietā esam dabūjuši ļoti kvalitatīvus hokejistus. Tā vieta tukša nepaliek, un mūsu komandā līderu lomas tāpat pirmām kārtām tiks dotas ārzemniekiem. Tieši tādēļ viņi šeit atrodas. Runāju par dārgāko galu, nevis par [Sergeju] Gimajevu un [Neriju] Ališausku, kuri ir kā vietējie un kuri dara citu darbu, kas nebūt nav mazāk svarīgs. Vairākuma vietas jebkurā gadījumā kāds paņems, un punktus pelnīs citi. Varbūt punkti sadalīsies starp trim, varbūt starp četriem cilvēkiem, kas būtu pat labāk mums kā komandai, jo tad pretiniekiem būtu grūtāk pret mums spēlēt. Pagājušajā gadā vairākumā bija ļoti liels akcents uz Videllu un [Metjū] Majoni, bet top komandām ir kādi pieci seši risinājumi vairākumā. Mums bija ierobežoti apstākļi, un dažās spēlēs tas nospēlēja slikti pret mums. Bet jā, ar komplektāciju esam apmierināti.

Atšķirība starp Vidella prasīto un "Dinamo" piedāvāto ir tik liela, lai varētu teikt, ka nav variantu vienoties?

Ir pavisam vienkārši – mēs piedāvājām patiešām ļoti pieklājīgus noteikumus, ņemot vērā mūsu iespējas.

Citiem vārdiem – viņš būtu pārliecinoši apmaksātākais komandas spēlētājs...

Jā, jā. Tālāk jau mēs neprasām, kas un kā. Mēs nevaram konkurēt ar komandām, kuras maksā miljonu, piemēram. Tas viss mums tagad nesagādā tik lielas galvassāpes – ja atgriežamies pie pagājušās sezonas starta, tad kurš atļautos pateikt, ka Vidells būs tik, tik šausmīgi vērtīgs hokejists? Vai Majone, kuru neviens nezināja. [Timurs] Biļalovs izšāva. Katram ir šance. Tās vietas kāds paņems, simts procenti. Kodols ir saglabājies, vēlme cīnīties ir saglabājusies, un viņi neļaus ārzemniekiem strādāt vājākā līmenī nekā pagājušajā gadā.

Bija laiks, kad Juris Savickis sludināja, ka "Dinamo" padarījis latviešu hokejistus par miljonāriem. Majone pēc spēlēšanas Rīgā un pievienošanās Pekinas "Kunlun Red Star" arī pievienojies miljonāru klubiņam?

Finansiālos noteikumus jāprasa viņam, bet zinu, cik un kas tur notiek. Domāju, ka viņš bija gaidījis ko citu. Topkomandas izvēlās top spēlētājus, un tur maksā pavisam citas summas nekā pārējās komandās.

Vidells joprojām bez līguma – likumsakarīgi?

Domāju, ka viņam ir piedāvājumi, taču ne tādi, kādus viņš vēlējās pēc tādas sezonas. Domāju, ka ir.

Ja viņš augusta vidū piezvanītu un pateiktu, ka tomēr grib spēlēt Rīgā, tad...

Tad ir jāmeklē kompromiss. Tas ir tirgus. Tagad vietas ir pilnas – gribam būt šāda komanda. Zinu, ka tās vietas aizņems citi cilvēki. Būtu ļoti labi, ja mēs būtu sabalansētāki nekā pērn – ja mums būtu divas vai trīs maiņas, kas varētu to visu paņemt uz saviem pleciem. Daudz strādājam pie tā.

Veidojot komandu, tika noslēgts līgums ar vienu zviedru, ar vēl vienu, ar trešo. Kāpēc tieši Zviedrija?

Nekad neesmu pasē skatījies, godīgi teikšu. Arī latviešu spēlētājiem. Neskatos ne pasē, ne uz vecumu. Mums ir jaunie un mums ir veterāni, bet visi ir labā fiziskajā formā. Pat nepastāv tāds jautājums, ka varētu viņus neņemt tikai gadu dēļ. Tāpat ir ar nacionalitātēm. Kāds ir tirgus un kāds ir piedāvājums, tādi spēlētāji jāizvēlas. Ir jāsakrīt daudziem apstākļiem, lai [Kārters] Eštons vai [Dāvids] Ullstrems atbrauktu uz "Dinamo". Nav tā, ka tikai zviedrs, zviedrs, zviedrs.

Paskatoties CV, interesantākais no jaunpienācējiem šķiet aizsargs Kristofers Berjlunds – jo viņš visu karjeru ir pavadījis dzimtenē. Kāpēc viņš tieši šajā brīdī ir nonācis tieši "Dinamo"?

Ir tirgus un ir piedāvājums. Daudz arī tiek skautots – skatāmies spēlētājus un meklējam kontaktus. Pavisam vienkārši – viņš ir vērtīgs hokejists Zviedrijā, bet viņam bija vēlme paskatīties uz sevi KHL. Tomēr jau 30 gadi. Gribējās paspēlēt kaut kur citur. Diezgan viegli nonācām pie kopsaucēja – lāga puika. Viņam ir ļoti augsts hokeja IQ. Viņš ir Zviedrijā izspēlējies, divas reizes kļuvis par čempionu, tāpēc gribēja sev atrast jaunu izaicinājumu. Domāju, ka viņš jebkurā brīdī var atgriezties jebkurā Zviedrijas klubā.

Kā notiek skautošanas process? Tiek saņemta ziņa, ka šis spēlētājs būs pieejams tirgū. Tālāk: video, pētīšana uz vietas, runāšana ar cilvēkiem, kuri spēlējuši kopā?

Viss kopā. Viens ir, kad pats skaties spēles un kaut kas iekrīt acīs. Tā bija savulaik ar [Metu] Robinsonu un tagad [Jākobu] Berjlundu. Ir ļoti daudz materiālu, pēc kuriem vadīties. Skaties spēles, pēc tam sazinies ar cilvēkiem. Tagad daudzas analītiskās kompānijas piedāvā apjomu no spēlēm – var redzēt atsevišķas epizodes. Var izvilkt ārā, kā gūst vārtus, kā ielaiž vārtus. Atliek tikai atrast hokejistam vietu savā puzlē.

Brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par spēlētāja parakstīšanu vai neparakstīšanu, cik gara lieta par viņu ir savākta?

Diezgan ilgs process. Protams, ir spēlētāji, kurus zini un paņemsi uz sitienu. Salīdzini vienu ar otru, trešo, ceturto un piekto. Tāpat jāņem vērā atšķirība cenās.

Kāds šogad bija tirgus – izvēle bija lielāka nekā iepriekš?

Amerika nedaudz tirgu ir sašūpojusi, jo NHL būs jauns klubs, līdz ar to vajadzīgi vairāk spēlētāji. Redzam, ka daudzi no Eiropas brauc uz Ameriku, kur tiek ņemti maksimāli daudz spēlētāji ar divvirzienu līgumiem. Tāpat paši amerikāņi paliek tur, jo AHL komandās tiek maksātas diezgan lielas naudas. Reizē ir cilvēki kā Ullstrems, kurš gribēja spēlēt tuvāk mājām. Katrai komandai ir savs piegājiens, un mums ir diezgan daudz trumpju. Ja nevaram finansiāli samaksāt tik daudz, tad varam komunicēt, jo mums ir cits piegājiens, kas eiropiešiem un amerikāņiem ir vieglāks. Daudz izšķir mūsu halle un mūsu fani. Jebkurš dziedātājs vai dejotājs grib uzstāties pilnā zālē. Pagājušajā gadā tas bieži notika, un tas tiešām ir ļoti patīkami. Spēlētāji paši arī vāc informāciju par pilsētu, par treneriem, par infrastruktūru.

Amerikā diezgan ierasta prakse ir spēlētājam pirms līguma parakstīšanas aizbraukt un pašam uz vietas apskatīties apstākļus. Pie mums arī tā notiek?

Tā ir noticis. Un ir bijis arī otrādi – ka braucam pie spēlētājiem. Tie, kas spēlējuši KHL, – viņi jau bijuši Rīgā un zina, ko gaidīt. Hokeja pasaule nav tik liela, un spēlētāji paši sameklē kontaktus no citiem hokejistiem, pajautājot visu, kas viņiem svarīgs.

Amerikāņu piesardzība ir lielāka nekā eiropiešu?

Nē. Katram ir jāatrod sava motivācija. Mēs atrodam motivāciju, kāpēc ņemam spēlētāju komandā. Un mums ir jāsaprot, kāda ir spēlētāja motivācija vispār šeit atrasties. Nav vajadzīgs, lai viņi te nosistu laiku pilsētā. Vajag, lai viņi spēlētu jaudīgi un dotu rezultātu komandai. Tas ir svarīgākais moments visā izvēlē.

Teici, ka J. Berjlunds iekritis acīs pēc savām darbībām laukumā. Paskatoties statistiku, gribētos vilkt paralēles ar Videllu – pagājušajā sezonā izšāva, kaut pirms tam tik daudz iekšā nemeta.

Var redzēt, ka viņš nedaudz zemākā līmenī spēj gūt vārtus un ka viņam ir ātras rokas, quick release saucamais. Te ir jautājums, vai viņš tiks līdzi spēles tempam. Ja tiks, tad jautājumu nav – viņš būs snaiperis. Arī viņam tas būs jauns izaicinājums. Ļoti daudz esam runājuši. Ja iedarbināsim viņa motoru, viņš būs vēl viens atklājums. Viss ir viņa rokās. Viņš ļoti nopietni strādā, un uzbrukuma vingrinājumos var labi redzēt, cik ātrs ir viņa metiens. Arī pirmajā pārbaudes spēlē vārtus guva ar ātrām rokām. Viņš ir apņēmības pilns strādāt. Tas arī iekrita mums acīs – viens ir mest golus, bet spēlētājam ir jārāda apmierinošs sniegums arī citās epizodēs. Ir vairāki punkti, pēc kuriem vērtējam spēlētājus. Ja ir desmit punkti, tad vismaz sešiem jābūt, kas mums patīk, un tad vēl par diviem domājam, kā tos pilnveidot.

Sanāk, var teikt – viņš ir ne tikai vārtu guvējs, bet arī spēlētājs, kurš nebaidās strādāt aizsardzībā?

Vēl ir daudzas lietas, kas jāmāca. Var redzēt, ka par tām pašām nūjām viņam nav stāstīts un mācīts, kā tam tiek pievērsta uzmanība pie mums, pie Boba [Hārtlija] vai Pētera [Skudras]. Bet tas viss mācāms, pie tam nav grūti. Sarežģītāk ir iemācīt iemest.

Ja jānoliek blakus J. Berjlunda un Ullstrema karjeras gājumi, tad kārti kā uz potenciālo līderi es drīzāk liktu uz otro. Viņš punktus ir krājis visos līmeņos – AHL, KHL un Zviedrijā.

Viņam ir skaists metiens un skaists slidojums. Riktīgs zviedrs. Varētu pat teikt, ka elegants spēlētājs. Tagad ir jautājums, kā viss saliksies un sakārtosies. Skatīsimies pārbaudes spēlēs, kuriem kopā iet labāk. Pilnīgi noteikti viņam ir visas iespējas kļūt par komandas rezultatīvāko spēlētāju.

Laikam var teikt, ka tava firmas zīme ir paņemt komandā spēlētāju, kurš pie tevis ir spēlējis jau iepriekš. Šoreiz – kanādietis Eštons. Pieminēji, ka jāsakrīt apstākļiem, lai viņš vispār nonāktu Rīgā.

Viņam bija divu gadu līgums ar Čerepovecas "Severstal", bet tur mainījās vadība un treneri. Līgums tika izpirkts, un sanāk, ka mēs esam vienojušies viņam maksāt to atlikušo daļu. Ļoti labi pazīstu viņu, labas attiecības tīri cilvēciski. Viņš ir ļoti atbildīgs spēlētājs, kurš laukumā darbojas ar lielu jaudu. Augumā ražens hokejists, kuram ir arī labs metiens. Viņš var iemest no distances, plus vārtu priekšā viņam ir ātras rokas. Nav arī nekāds noslēpums, ka viņš var nomest cimdus un izrēķināties ar pretinieku.

"Dinamo" tas ir svarīgi?

Vai tas ir svarīgi... Loģiski, ka pretinieks zina, kas spēlē otrā komandā. Mēs esam tāda komanda – visu laiku jābūt kaujinieciskiem, visu laiku jābūt gataviem pastāvēt par sevi, citādi sabradās. Esam viena no jaunākajām komandām līgā. Jaunajiem ir jājūtas droši.

Atbildīgs spēlētājs – tas nozīmē, ka viņu var laist kā pretinieku līderu neitralizētāju?

Viņš ir enerģijas spēlētājs vairāk, tādā ziņā. Tagad izmantojam maiņu Ullstrems – Makmilans – Eštons. Visi ar NHL pieredzi. Var redzēt, ka viņiem kopā ir interesanta kustība. Tas gan nav akmenī iekalts. Domāju, ka Eštons būs viena no vērtībām. Viņš varbūt nebūs spilgtākais spēlētājs uzbrukumā, bet būs hokejists, uz kuru var paļauties. Tāpat kā Makmilans, kuram ir liels spēles laiks un kurš dara ļoti daudz izšķirošajos brīžos – viņš iet mazākumā, viņš iet pēdējās minūtēs. Kad spēli vajag nomierināt, viņš ir uz ledus.

Leģionāru ņemam, lai viņš taisītu rezultātu. Parakstīt ārzemnieku, kurš būs rezultāta noturētājs... Nācās mazliet pārkāpt pāri principiem?

Kuru līgu mēs uzskatām par labāko? NHL. Kā tur rodas rezultāts? Tikai konkurences rezultātā. Tur tiešām neviens pasē neskatās. Tur ir svarīgi, lai tava komanda būtu spēcīga. Man ļoti svarīgi ir, lai būtu spēcīgi latvieši, un mums viņi ir. Un man ir svarīgi, lai attīstītos jaunie latvieši. Viņi augt var tikai tādā vidē, kur redz dažādus spēlētājus. Saku viņiem, lai skatās un mācās.

NHL pasē neskatās, bet reizēm mēdz skatīties, cik katrs spēlētājs pelna, un vadās pēc tā. Pērn "Dinamo" bija spēles, turklāt diezgan regulāri, kurās ārzemnieki sēdēja tribīnēs, bet latvieši spēlēja.

Tas ir normāli. Man kā trenerim pats svarīgākais ir, lai katrs spēlētājs saprastu savu vietu komandā. Vieniem dodam mazākumu, citiem – vairākumu. Vieniem dodam pirmās minūtes, citiem – pēdējās. Taču visiem ir jājūtas vienlīdz vērtīgiem, un tas ir ļoti svarīgi. Ja kāds ārzemnieks to nesaprot, diemžēl viņš nespēlē. Arī jaunajam latvietim ir jāsaprot, ka saņemsi pēc nopelniem, ja nedarīsi pamata lietas. Ja runājam par [Matiasu] Mitinenu, tad viņš ļoti normāli sāka sezonu, bet tad dabūja divus smadzeņu satricinājumus. Hokejā neviens nav pasargāts. Tie viņu vienkārši nokāva. Mēs pret visiem attiecamies vienādi.

Pirms gada leģionāri komandā bija gana daudz. Ja tagad būtu jāieliek atzīme par sastāva komplektāciju, cik augsta vai zema tā būtu?

Man grūti atrast atzīmi. Komandas čaklumam desmitnieku droši varu likt. Loģiski, ka vairāk gaidījām no [Kevina] Klārka. Diemžēl metienu realizācijas procents nebija tik augsts. Saliekot visu kopā... Zaudētās ripas bija pamatīgs kvantums, un nevaram visa maiņa skraidīt turp un šurp tikai tāpēc, ka viens spēlētājs zaudē ripas. Tad viņam ir ļoti daudz jāmet iekšā. Bija cerība, ka viņš izšaus un būs otrās maiņas vilcējs. Par selekciju grūti likt atzīmi. Nekad neielikšu desmit, jo perfekti būs tikai tad, kad vinnēsim kausu.

Varbūt absurds jautājums, bet – reāli mēs zinām, ka ir pāris komandas, kuras savā starpā sadala Gagarina kausu. Kā ir cīnīties šādā kompānijā?

Domāju, ka pagājušajā gadā savu mērķi nospraudām pārāk zemu. Mērķis vairs nav tikai iekļūt izslēgšanas spēlēs. Diezgan daudz spēles uzvarējām pret līderiem. Loģiski, ka esam maza un jauna komanda. Mums ir vēl vairāk jānotic, lai mēs būtu vēl stabilāki. Ja nesapņosi par kausu, tad kāda jēga spēlēt? Nekas nav izslēgts. Ja komanda kļūst vienota, tad daudz kas var notikt. Sports... Jā, mums ir viena ļoti spēcīga komanda – Maskavas CSKA. Tomēr tas nav paveikts tikai ar naudu – tur ir ieguldīts arī liels darbs. Apskaties, kāda ir tā komanda. Domāju, ka viņi vinnētu arī pasaules čempionātu. Monolīta komanda, tur pretiniekam nav vietas. Viņi nedod nekādu brāķi. Diemžēl vai par laimi, bet tagad uzvar tādas komandas. Tāpat kā somi parādīja. Cepuri nost, cik pašaizliedzīgi viņi bija un cik ļoti mācēja ziedot savas personīgās intereses komandas labā. Desmit lēmumi no desmit tika pieņemti komandas labā. Viņi parādīja ceļu, CSKA rāda ceļu, Zviedrijā ir tādas komandas. Tās visas piedomā, kā spēlē. CSKA nevinnēja tikai naudas dēļ.

Ieguldītā nauda... CSKA basketbola kluba prezidents pateica, ka viņi algās tērēs 26 miljonus. Tur komanda ir reizes divas vai trīs mazāka nekā hokejā. Ja salīdzina ar "Dinamo", kādas ir aptuvenās atšķirības?

Par finansiālo pusi negribu minēt. Precīzi nezinu, īsti arī neinteresējos, bet varētu būs kas līdzīgs kā Latvijas un Kanādas izlases.

Pasaules čempionāts un Somijas triumfs, bet palicis atmiņā arī moments, kad pēc Latvijas uzvaras pār Itāliju teici, ka itāļu vārtsargu Andreasu Bernardu savā komandā uz visu sezonu neņemtu. Ko pamanīji?

Viņš ir tramīgs vārtsargs. Uzreiz to tēmu aprunājām. Ir vārtsargi, kuri ir nosvērti, bet viņš vairāk spēlē uz emocijām. Pasaules čempionātā daudz notiek uz emocijām, un tā atklājas jaunas zvaigznes. Nebija domāts, ka es viņu neņemtu pavisam – jāskatās, kādā līmenī strādāju. KHL līmenī viņš nederētu, bet negribu viņu noniecināt. Uzreiz aprunājos ar vārtsargu treneriem – ne tikai mūsu, bet arī citiem. Itāļi spēlēja blīvi pie saviem vārtiem, un beigās izcīnīja savu, apspēlējot austriešus. Galīgi negribu Bernardu noniecināt, bet Kristers [Gudļevskis] noteikti ir spēcīgāks vārtsargs.

Ja pasaules čempionāta laikā acīs iekrīt viens spēlētājs, darbība notiek uzreiz?

Skautings notiek visa gada garumā. Vairāk vai mazāk, bet visus spēlētājus zini, un pasaules čempionāta laikā spēlētājus vairs neizvēlas. Visi, kuri tur atrodas, ir zināmi hokejisti. Labi, var kāds itālis iekrist acīs, kur šauj ārā, bet ikdienā viņš tomēr spēlē pavisam citā līmenī. Pasaules čempionāts ir īss turnīrs, tur daudz notiek uz pozitīvisma bāzes. Kā sprints un maratons. Mūsu čempionāts ir maratons. Tas arī bieži vien ir jautājums par ārzemniekiem – ka viņi nevar adaptēties pie pārbraucieniem. Bieži vien viņi tieši tāpēc nevar izšaut. Pasaules čempionāta laikā vairāk notiek komunikācija un domu apmaiņa ar citiem treneriem, aģentiem, cilvēkiem ap hokeju. Šogad Bratislavā bija patīkama atmosfēra – pilsēta, kurā saprot, kas ir hokejs.

Žēl, ka "Slovan" vairs nebūs KHL?

Godīgi teikšu, ka man ir žēl par katru komandu, kas pazūd. Noteikti palielināsies konkurence, situācija sarežģīs mums dzīvi. Spēles kļūs spraigākas visiem mūsu konferencē. Tur bija forši spēlēt, labi apstākļi, un tas arī ir svarīgi, kādos apstākļos spēlē un dzīvo. Tā bija forša pilsēta. Domāju, ka līgai tas ir zaudējums.

Sezonas beigās viņi spēlēm pieteica trīs maiņas.

Tas nav pareizi, protams. Nevaru komentēt to, kas tur notika. Kopsummā, ja "Slovan" būtu solīda komanda, tas paceltu līmeni un būtu patīkami.

Par ārzemnieku komplektāciju izrunājām no A līdz Z. Ar pārbaudes laika līgumiem ir Kristaps Bazevičs un Deivids Sarkanis, bet pilnvērtīgs līgums ir tikai vienam jaunam latvietim – Eduardam Jansonam. Attiecīgā līmeņa latviešus dabūt uz "Dinamo" ir grūts uzdevums?

Atkal jāatgriežas pie motivācijas. Mēs esam stipra komanda, un tev ir jāsaprot, kur brauc un kas būsi, un vēl ir jāsaprot sava vērtība. Ir jāatrod kompromiss. Tāpat kā spēlējot izlasē, ir jābūt arī kluba patriotam, un tikai tad būsi gatavs atdot visus spēkus. Tas viss saliekas kopā. Nav grūti un nav viegli. Vienlaikus jāsaka, ka atrast kompromisu ar cilvēku, kurš grib braukt mājās, varam ātri.

Ar ko tieši Jansons iekrita acīs?

Viņš bija viens no cilvēkiem, kurš atnāca un pateica, ka grib spēlēt pie mums. Zinu, ka viņam Krievijā piedāvāja labākus nosacījumus. Viņš teica, ka var un grib sevi pierādīt. Laipni lūdzam! Uzcītīgs strādātājs, plus aizsargs ar labo satvērienu. Mums kā treneriem ir interesantāk strādāt ar spēlētājiem, kuri grib.

Viņš ir otrais aizsargs komandā ar labo satvērienu.

Vēl viena atšķirība starp bagātajām komandām un citām. Paņemam uz sitienu Omskas "Avangard" – tur visos aizsargu pāros ir viens ar kreiso un viens ar labo satvērienu. Visi pāri vienādi. Mēs arī tā gribētu, tas atvieglotu spēli. Latvijā cik mums vispār tādu ir? Tā uzreiz varu nosaukt [Edgaru] Siksnu, [Jāni] Jaku un Jansonu.

Tas atvieglo spēlēšanu, bet situācijā, ja visi seši spēlē uz kreiso pusi, vai ir iespējams pielāgoties tā, lai tas nebūtu mīnuss komandai?

Arī pretinieki var to uztaisīt par tavu mīnusu, metot ripu tikai vienā vai otrā stūrī. Sanāks, ka aizsargam no neērtās puses visu laiku būs jāmet ripa ārā no zonas.

Šis stāsts ir dzirdēts no laika, kad "Dinamo" spēlēja pret Skudras un tevis vadīto "Torpedo"...

Bija tāds moments, jā. Ir grūtāk pieiet pie ripas, ir grūtāk atdot piespēli, kas nozīmē, ka ir vieglāk nosegt citus spēlētājus. Neērtā puse tieši tāpēc ir neērtā. Tas atvieglo dzīvi, bet mēs nesūdzamies – mums jāatrod savs ceļš, kā uzvarēt spēles. Arī centrus gribētos uz labo pusi, jo, paskatoties uzvarēto iemetienu procentu, vienam satvērienam tas ir labāks vienā pusē, otram – otrā. Jādomā, kā to kompensēt citādi. Citiem spēlētājiem aktīvāk jāiesaistās cīņā par ripām pēc iemetiena. Mums vairāk jāstrādā pie tā, lai būtu labāk.

Ziemeļamerikā jau pirms vairākiem gadiem sākās kustība, komandām arvien lielāku uzmanību pievēršot analītiskajai statistikai. Pieminēji Klārka zaudētās ripas, tagad par iemetieniem laukuma katrā pusē. Cik daudz informācijas jums ir?

Divcīņas, skatāmies zaudētās ripas katrā laukuma daļā, cik labi aizsargs prot dabūt ripu no zilās līnijas līdz vārtiem. Visādas nianses, ir pieejama plaša informācija, bet katram trenerim jāatrod savs veids, kā komandu motivēt būt labākai. Tas nav pasaules gals. Analītiskās kompānijas pēc spēlēm apstrādā abu komandu datus un uzliek savu rezultātu. Ne vienmēr uzvar tā komanda, kas uzvar uz tablo. Bet ir interesanti paskatīties par spēles kvalitāti kā tādu, piemēram, piespēļu precizitāte vai ātrums.

Nometnes sākumā priecājies, ka visi spēlētāji ieradušies labā fiziskajā kondīcijā. Savienojot pavedienus, gribas izdarīt secinājumu, ka tas ir tādēļ, ka komandas piekoptais hokejs nemaz neļauj būt sliktā kondīcijā.

Noteikti tas ir viens no momentiem. Zināju, ka tā būs, godīgi sakot. Daudz ar spēlētājiem tika runāts, un man bija pārliecība, ka viņi zina, kas šeit notiks. Pilnīgi neviens nebija sliktā kondīcijā. Pat tie, kuri agrāk nāca ar vēderiņiem.

Varbūt tas laiks hokejā vienkārši ir beidzies?

Pareizi jau saki – mūsdienās spēlētāji domā par savu veselību. Hokejs kļūst ātrāks, jaunie ēd vecos nost. Viņi attīstās ne tikai tehniski, bet arī fiziski. Viņi jau no jaunības strādā ar speciāliem vingrinājumiem. Redzēsim, kur hokejs aizvirzīsies turpinājumā.

Tev patīk tas virziens, kurā hokejs dodas pašlaik?

Es pieņemu to. Nepārtraukti notiek izmaiņas noteikumos, kas loģiski maina arī hokeju. Bet man patīk skatīties arī vecās spēles – dažreiz paskatos, piemēram, kā "Dinamo" pret Losandželosu spēlēja. Nedaudz citādi izskatās... Visam savs laiks. Tāpat kā dzīvē – viss attīstās un iet uz priekšu. Vairs nebraucam ar zirgiem un karietēm.

Pēc tavām domām, kā pēc desmit gadiem izskatīsies hokejs?

Man liekas, ka laukumā vairs neeksistēs pozīcijas. Viss iet uz to, ka hokejs paliek universālāks. Hokejisti mācēs darīt visu. Uzbrucēji un aizsargi mācēs kompensēt cits citu. Paskatos pagātnē un atceros Luka Robitaila teikto. Viņš teica, ka agrāk aizsargi NHL bija vienkārši lieli onkuļi. Šodien visi aizsargi ir labi slidotāji. Domāju, ka hokejs kļūs arvien ātrāks un dinamiskāks.

sportacentrs.com

Publicēts